un vēl vairāk colder

no rīta bija -28 . skolā nebiju, par ko prieks, jo piešķīru sev brīvdienu :)

bet dienas atklājums gan kkā ne pārāk -
sapratu, ka cilvēki nemainās. vismaz tik ātri, cik es biju gaidījusi un kā man mālēja acis.

tik ļoti gribas, lai viss būtu rožaini. bez problēmām. bet dzīvē tā nenotiek.
un par to man ir liels diemžēl.

-i.

p.s. un šovakar nekādu banālo `lai veicas!` , `visu labu!` , `jauku vakaru!` utml.

colder

šodienas atskaite:
* piecēlos 9os
* nolūdzu Rožukroni, kopā ar šefu un LR
* izpildīju matemātiku, latv.val, angļu val un vēsturi
* nolūdzu Žēlsirdības kronīti, kopā ar mīļajām eņģeļ`māsām un LR
* skatījos daiļslidošanu [inlove vnk!!]
* un paspēju saaukstēties. [da saaukstējos sen noteikti, vnk šodien tik jūtu sekas :/ ]

un kāda bija Tava sestdiena, m? : )

p.s. do u want a cup of hot tea, my dear?

-i.

tā lūk man iet.

ir piektdiena.
nē, diena vairs nē, bet jau vakars.

šodien mani pārsteidza. re, kas:
* garlaicīgais stundu saraksts [kādi 90% stundu - guļamās vai vnk atsēžamās. un es neredzu jēgu tādai dienai.]
* sms. varbūt pat gaidīta, jo rakstīju pirmā ar konkrētu jautājumu. atbilde tikpat konkrēta. bet nākamās.. apstulbu. un tad sapratu, ka es neprotu dusmoties ilgtermiņā. lai kā mani nokaitina kāds cilvēks, pietiek ar vienu mīļu sms no viņa, un es visu esmu aizmirsusi. labi/slikti? who knows..
* aukstums. pieņemas spēkā šamais. ja tiešām pirmdien būs solītie -29 vai pat trakāk, sēdēšu mājās ar siltu tējas krūzi rokās un baltām vilnas zeķes kājās. [nostalgia, ne? :) ]
* te nu nekāds pārsteigums nav, bet kārtējo reizi saprotu, cik liela nozīme ir lūgšanai. kā jau Kristus ir teicis: `Kur vairāki ir pulcējušies Manā Vārdā lūgties, tur Es esmu viņu vidū.` [neprecīza vārdu kārtība, bet šajā gadījumā doma svarīgākā.]
* un te nu gan pārsteigums - TU. jā jā, katru dienu es saprotu, cik ļoti Tu man nozīmē. Tu to droši vien pat nenojaut, bet es dzīvoju ar sajūtu, ka esmu kādam vajadzīga :)

ko es no tā visa varu teikt?
zini, domā pats, ko mans teiktais Tev dod. jo man svarīgi ir paslēpties no apkārtējās pasaules. again - vai tas ir labi/slikti, nezinu. bet zinu, ka man ir vieglāk šeit, un viss realitātē notiekošais ir pārlieku sāpīgs man. tā lūk.

hug u
un nesalstiet. jauku nedēļas nogali!

-i.

janvāris numur 19

laiks skrien vēja spārniem. mēs - laikam līdz.
saņēmu paraugu CV rakstīšanai, būs jāķeras klāt, ja gribu dabūt stipendiju. augstskolas izvēle laikam jau ir notikusi, ja vien līdz jūnijam nelikvidēs manas izvēlētās fakultātes, lol.

viena problēma atrisinās - vietā nāk cita. un tā bezgalīgi.
mājās joprojām kā kādā klauzūras klosterī. nē nu, es jau varētu vainot sevi pie tā, ka ar mani nerunā, bet - goda vārds!- šoreiz neredzu iemeslu sevis šaustīšanai.

paldies blogger.com par iespēju gari un plaši izteikties!
sirsnīgu janvāri!

-i.


p.s. un man tomēr gribas vienu dienu vai kaut dažas stundas piedzīvot pievienoto bildi.

par šodienu.

nez, kkā pēdējā laikā sanācis gandrīz vai katru dienu ko rakstīt. tā ir - ilgi viss ir turēts iekšā, kādreiz jau nāk ārā viss, kas sakrājies.
[teikums bez loģikas.]

sēžu ar termometru padusē, jūtos sasodīti slikti. jau naktī mocījos no sāpēm, šorīt arī, tgd ar` vēl labi nav. bet nu nav nekāds brīnums, ka es kārtējo reizi slima, hahaa.

visu dienu sēdēju klusumā, ja neskaita LR radīto fonu. nolūdzu Rožukroni, Žēlsirdības kronīti arī, palasīju Rakstus un lielāko dienas daļu nogulēju. ja runājam par klusumu, tad arī tagad, kad māja pilna cilvēku, nekas diži nav mainījies. kkur fonā mazais brālis bļaustās, man pie auss LR un dziesma `Tā ir jānotiek`. kkāds klusēšanas solījums laikam, trakāk pat kā klosterī, goda vārds!

vispār pēc šodienas saprotu, cik ļoti gribu cilvēkos un cik ļoti svarīgs ir klusums. proootams, var visādas dumības sadomāt, bet, neskatoties uz sāpēm, šo to sev derīgu arī sapratu.

ah jā, izlasīju vēl Miera Karalienes atbalsis janvāra numuru. tur daaaaudz pamācoša, ceru, ka palīdzēs saprast, kā dzīvot tālāk. jātiek ārā no tās bedres pašas spēkiem acīmredzot, mans dižais palīgs izčibēja.

nu re, temp ir stabili 37.0 , sūdīgi jūtos.
lai jums jauks vakars! un paldies tiem, kas šitos murgus lasa.

-i.

17.

ārkārtīgi grūti ir tad, ja apkārtējie cilvēki nerunā. neprasiet, kāpēc. a tā vienkārši.
un tu sēdi kā pēdējais muļķis, meklēdams kādu atbildi uz visiem jautājumiem.

bet vismaz rīts sākās skaisti. apsveicām mīļo, jauko dekānu. viņš joprojām ir tikpat sirsnīgs savā vienkāršībā, mīl jauniešus un Dievu. vai nav skaisti? :) tiesa, tagad man ir bail par viņa nestabilo veselības stāvokli, tāpēc lūdziet par viņu, lūdzu. 81 viņam tomēr, bet garā un dvēselē viņam ir tik daudz iecerēts un vēl paveicams. ticu, ka Dievs palīdzēs savam kalpam.

vēl viens mans prieks šodien par siltāku laiku. nav vairs tik skaista ziema diemžēl, bet toties var netuntuļoties kā sīpols un nevari pakustēt :p bet nu, tas siltums ilgi nebūs, sola līdz pat -30

veiksmīgas jums šīs dienas, svētīgi!

-i.

ar gaišu skatu nākotnē [vai tiešām?!]

16.janvāris. it kā nekas īpašs, bet taipat laikā ir. manam šefam šodien dzimšanas diena, bet sveikšu rīt. jau kurā diena augstskolas meklējumos. jau teicu ģimenei, ka smagākā izvēle manā mūžā [nu līdz šim noteikti].

un jā, noteikti apgalvojums par to, ka visas problēmas nāk reizē, toč ir pareizs. ja ir garīgi slikti, tad pēc laika būs arī fiziskais klāt. nu, šis arī laikam nav izņēmums.
pusgadu ne dzīvot, bet eksistēt.
meklēt atbildes, bet neatrast.
domāt, bet neizdomāt.

bet + ir. es trenēju pacietību un pazemību, ar kurām man ir extra lielas problēmas. bet jācer, ka dzīve pārmācīs.
drūms laiks šodien. jā, balts, sniega daudz, sarma arī vēl nedaudz ir, bet saulīti neredz.

ak jā, un ar citu domāšanu klausos Instrumenti - Zemeslodes. pareizi saka, ka jābūt pareizam noskaņojumam, lai varētu saprast. šodien man ir, kādu laiku atpakaļ jau bija. un patīk man tā dziesma.

skaistu jums šo dienu, baudiet ziemas labumus un priekus, kamēr vēl nav atkusnis sācies un sniegpulkstenītes nebāž savas mazās galviņas ārā!!

-i.

13tajā.

aizmirst - tas nav risinājums.
atkal un atkal saprotu, ka viss, kas nomāc vai sāpina, ir kādam jāuztic. atstāt tikai savos sirds mūros nedrīkst. ja tēlosi stipro, kas dajebko var pieveikt - tā neies. vieni mēs nevaram neko!

un vēl ir ļoti svarīgi dzīvot ar neaizvērtu sirdi. taču tas nebūt nenozīmē to, ka viss sliktais, kas tēmēts tev virsū, jāuzņem kā saprotams, nē. sirdi vaļā turi tad, ka jādara ko labu. turi tad, kad tev tuvs cilvēks grib tev palīdzēt.

bet nelaid nevienu pārāk tuvu. tas var būt pārlieku sāpīgi.

-i.

īsumā.

jau kuro dienu sajūta, ka dzīvoju nez cik dzīves, bet tik ne savu.

tāpēc jums vēlu vispirms dzīvot sev, ne citiem!

un šo veltu jums --
http://www.youtube.com/watch?v=NnpL6LQxJFM