tuvāk

svētki nāk ar joni, bet es sēžu rīgā, lai gan ap šo laiku pavisam noteikti vajadzēja būt mājās.

nu neko darīt. Dievs pārbauda manu paļāvību, jo diemžēl nekas nenotiek pēc mana prāta [pašlaik noteikti].

varbūt pat labi, ka tā, jo sāku lasīt jauno grāmatu:
fantastiska svētā, apbrīnoju!!

un jā, vakar saņēmu atbildi. neliegšos, asaras lija par to, ka nesanāk viss, kā iecerēts, bet paldies Tev, māte Terēze, ka Tu atradi īsto laiku, lai pateiktu, lūk, ko:

Es patiešām priecājos, ja kaut kas nenotiek tā, kā es gribētu, jo es redzu, ka Viņš vēlas mūsu paļāvību.

[vis]vairāk man patīk būt ziemā.

nē, tiešām - man patīk būt ziemā!
patīk satuntuļoties un sajusties kā sniegavīram.
patīk pastaigas, kad snieg lielām, skaistām pārslām.
patīk, kā izskatās Vecrīga, kad sāk pamazām posties svētku rotā.
patīk nosalušie, sārtie degunteļi.
patīk, patīk, patīk!

gaidīt un sagaidīt.

http://www.youtube.com/watch?v=K2NKrbXPvDc

"Dievs pieļauj, ka dvēsele, kas aicināta uz dievišķu vienību ar Viņu, piedzīvo neizprotamu izmisumu, šķietamu pamestību, visdažādākās sāpes un ciešanas, lai ar tā visa palīdzību tiktu šķīstīta. Tādējādi tā tiek atbrīvota no jebkādiem šķēršļiem, no visa, kas varētu kavēt sasniegt šo mērķi, kas pārsniedz cilvēciskos spēkus, vai darīt tā sasniegšanu neiespējamu."

jo es nezinu, ko es gribu & ko man vajag.

meloju. es zinu, KO man vajag, bet KĀ man to panākt, nav ne mazākās nojausmas.. šoreiz nav runa par kkādām stulbām iedomām, bet par reālu problēmu. [atkal jau.]

1) drosmi man vajag, lai spētu pārkāpt pāri pagātnei, lai ar cerībām pilnu skatu raudzītos nākotnē.
[man patīk, cik skaisti tas skan un cik viegli to ir uzrakstīt. a praktiski tas vispār ir iespējams?]

2) man vajag izskaust savas pārliekās emocijas, kas dažreiz ir nevietā un nelaikā, pie tam pārāk lielas. mūžīgais jautājums - kā to izdarīt?

3) jāiemācās samierināties ar to, kur es esmu un ar kādiem cilvēkiem apkārt. ieva, iemācies taču vienreiz saprast, ka tieši šī vieta un tieši šis laiks ir tas, kurā Dievs tevi ir ielicis un grib redzēt!

4) vēl es nevaru ciest, ka apkārtējos redzu citu cilvēku ēnas. mani tuvie nav vairs viņi paši, bet kkāda neizdevusies [vai izdevusies?] kopija. nu priekš kam jāpārdzīvo citu vietā, jādomā par cita problēmām, ja pašam savu pietiek? kāpēc nepieciešams sevi šaustīt par to, ka šis cilvēks nepieņem tavu palīdzību, ja to nemaz nav lūdzis?

5) man riebjas mans raudulīgums. kā kkas nav tā, kā es savā blondajā [ārēji nē] galviņā izdomāju - visu tā pa skaisto, bet beigās čiks vien sanāk - asaru plūdi un Dieva vainošana.
[nu bet pareiz, kuru ta citu vainot, ne?]

6) aizveries, ieva. tāpat nevienu tas neinteresē.

pieci

raibas bijušas šīs dienas, jāatzīst.
bet, tagad tā domājot, priecē tas, ka priecīgo notikumu tomēr bijis vairāk.

ja iet hronoloģiski, tas jāsaka, ka darbdienas ne ar ko īpašu neizcēlās, kā tikai ar skolu, skolu, skolu.. tā kā skola nav nekāds retums, ko tur daudz stāstīt, vai ne? ;)

ceturtdien nobastoju pēdējo lekciju, kas bija angļu val [ceru, pasniedzēja nav atriebīga, ja ņem vērā ne īpaši labo pirmo atzīmi pie viņas..] , un aizbraucu mājās :) patiess prieks bija BEIDZOT redzēt mammu un mazo māsu, kuras bija fantastiskā 10 dienu braucienā uz Medjugorji :) saņēmu daudz mazu dāvaniņu un, protams, klausījos iespaidos. skaidrs ir viens - es arī ļoti gribu tur aizbraukt!!

vēl ceturtdiena bija īpaša ar t, ka vectēvam palika 85, kā arī agrā rīta stundā pasaulē nāca mazs eņģelītis. mazais bija ļoooti gaidīts ne tikai radu pulkā, bet pat mūsu dzīvoklī :p prieks par jaunajiem vecākiem, tgd nevaru vien sagaidīt, kad braukšu mazuli auklēt :))

brīvdienās tiku arī pie rudens bildēm. parasti man šis prieks iet secen, jo es esmu tā, kas visus interesentus bildē, bet prieks, ka arī man beidzot tika modeļa prieks :p

pēc skaistām un priecīgām dienām parasti seko kas ne pārāk iepriecinošs. šoreiz tā bija vēstule no angļu val pasniedzējas ar prezentācijas vērtējumu. nez, man neiet kopā kursa biedru uzrakstītie daudzie plusi ar tik zemu vērtējumu.. diemžēl tas vēl vairāk nosit manu vēlmi paciest [goda vārds, tā arī ir!] šo priekšmetu. njā, bet laikam vien jāturpina domāt, ka dzīvei, ne skolai, mācāmies. tā kā dzīvē jeb nākamajā darbā šo valodu nevajadzēs, mierinu sevi ar domu, ka tas nav nekas traks.

nu ko, jaukie.
lai jums skaista nedēļa, dzīsim prom sniegu, kuru šonedēļ sola, un turpināsim būt priecīgi ;)

-i.

rudens. tas, kas zelta.

pašlaik man topā ir nedaudz sērīgas, gaudulīgas dziesmas. tas droši vien tāpēc, ka ārā ir rudens. laiks, kad cilvēki velk no skapjiem ārā cimdus, cepures, biezākas šalles un mēteļus. un sasilta viens otru ar siltiem apskāvieniem :)
un vēl kkā dīvaini sanāk, ka arī mācībām nepieciešamā literatūra pašlaik ir uz tādas vienas lielas sērīgas nots. un es to neizdomāju, tā tiešām ir - otrā grāmata, kuru lasu, ir ar skumju sižetu.

bet šis blogs ne par to.

vispār šis laiks man ir kkāds ļoti jocīgs. laikam jau tāpēc, ka pārmaiņas dabā. līdz ar to arī manī kkas mainās, tikai žēl, ka es pati nesaprotu, KAS un KĀ būs pēc tam. tas nedaudz uztrauc, bet es zinu, ka ar savu lielisko un vislabāko draugu palīdzību viss būs labi. [savādāk jau nemaz nevar būt.]

un vēl mani mierina doma, ka ir vajadzīgas visādas bedres un grūtības, lai vēlāk saprastu, cik ļoti tu esi mīlēts un lutināts. tā kā man to teica man ļoti tuvs un dārgs cilvēks, es pilnīgi paļaujos un zinu, ka tā noteikti ir. un jā, vēl māsa teica, ka mēs katrs esam aicināti būt par eņģeļiem. tāpēc pacenties katru dienu iepriecināt kādu skumīgu sirsniņu. tas tiešām dod daudz. ļoti! :)

ai, aizpļāpājos.
vispār šis blogs bija domāts kā atskaite par pēdējām [pati nezinu, cik tieši] dienām, bet nu sanāca tā, kā sanāca (blush)

vienīgais, ko varu teikt - man tiešām, tiešām ir paši paši labākie un foršākie draugi pasaulē!! :)

priecīgi jums un baudiet rudeni!

-i.

p.s. žēl, ka fotoaparāts palika mājās. varētu jūs [vai arī tikai sevi, kas vienīgā lasa šitos murgus, haha] iepriecināt. nu bet neko darīt.

pa tukšo

skan Elijas gaudulīgās dziesmas, kas tā vien velk uz raudāšanu, bet es sēžu un mācos.
šovakar plānā izlasīt stāstu par Tilli un Suņu vīru.

lai jums priecīgi!

-i.

28.-29.

rīt braukšu uz mājām. beidzot.
un tas ir tas, kas šo divu dienu laikā manī rada prieka sajūtu.

27.

šodienas top-tēma viennozīmīgi ir psiholoģija un viss [nu ne gluži viss] , kas ar to saistās. tā ka diemžēl nespēšu jūs izklaidēt.

no rīta bija tāda sajūta un domas, ka BEIDZOT varētu sākties tāda riktīga slodzīte mācību ziņā, jo gribas sākt tā nopietni mācīties. bet [diemžēl vai par laimi] pēc semināra extra jautrā priekšmetā, kas saucas filosofija, viss tas aprima un ielīda atpakaļ dziļākajos un tumšākajos bezdibeņos. [es vēl ceru, ka šī vēlme izspruks laukā no turienes pirms sesijas, piemēram] es tiešām tiešām nesaprotu, nu kā var būt tik štruntīgs mācību priekšmets, kurā neko saprast nevar, pasniedzēja runā tik par sieviešu & vīriešu attiecībām, gultas tēmu un filmām, kuras viņai patikušas. un pēc šitā visa pamēģini uzrakstīt eseju - Kas ir filosofija?


neļaujies stulbām domām un dusmām par to, ko tev tāpat nebūs lemts mainīt! tāds mans vēlējums Tev, neesošais lasītāj.

lai mīlīgs vakars!

-i.

26.

ir diena, kad mans eņģelis - Daina - svin dzimšanas dienu. un man ir tik sasodīti žēl, ka jau trešo dienu tupu Rīgas mājās un nevaru būt tur, lai kārtīgi samīļotu..

bet jā,
svētdienas bilance:
*) mošanās. un pirmais rīta šoks - kā, nav saules šodien?! bet nu atlika apskatīties pulkstenī un secināt, ka ir tikai 7 a.m. , tātad nav ko satraukties, jo līdz dienas gaitu sākumam vēl ir dažas h laika. un kur tā māsiņa saulīte liksies - nāksies parādīties tik un tā.
[un bija saule šodien, protams, ka bija. arī patīkami silts laiks ārā bija :) ]

*) Mise. bez tās es svētdienās neprotu dzīvot. vispār ir kaut kā savādāk uzklausīt Mises te, Rīgā. nezinu, šeit uzrunā kkā vairāk nekā mājās. kaut gan būtībā tā arī būtu jābūt - viss jaunais ir vilinošāks un nes lielākus augļus. I hope so!

*) t.Pio. grāmatas formā. jaunākais un skaistākais ieguvums pa visu šo laiku, kamēr esmu in R. lasu un smaidu, jo tas viss šķiet tik vienkārši, skaisti, ar lielu paļāvību un mīlestību.

šī skaistā bilde uz vāka. nu svēts cilvēks, skatiens vien to pasaka!

*) šodien aizrāvos ar kāda bloga lasīšanu. man, kā topošajai latv.val un lit skolotājai, šis blogs ir bauda dvēselei. tik bagātā valodā viss uzrakstīts, mm!
dalos, lai arī Tu vari pajūsmot - http://knivirtuve.wordpress.com/
un vēl tās skaistās, pašdarinātās rotas... neliegšos, mana vājība.. (:

*) literatūras vēsture. kur nu bez mācībām.. nekur! kā arī nebeidzu priecāties, ka esmu savā vietā.

*) Ligitas `Tu mani mīli par daudz`. pēdējā laika top-dziesma. priecājies caur asarām. jo tiešām grūti apzināties, CIK ĻOTI Viņš mūs visus mīl ♥



lai jums veiksmīga nākamā nedēļa, krāsainas domas, smaidoši pretimnācēji un mundrs gars!

-i.

25.

vienā vārdā - FANTASTISKA diena! superīgs laiks, kafijošana ar Gunti, sarunas, sarunas, sarunas un joki ... vakars ar ex klasesbiedrenēm, nedaudz piededzis pīrāgs, bet pāri visam kopā būšanas prieks :)

tas ir tas, kas raksturo šo dienu.
ceru, ka rīt laiks arī būs tikpat jauks, lai Kunga diena būtu ne mazāk skaista, kā Dievmātei veltītā.

lai jums arī skaisti kopā būšanas mirkļi ar saviem tuvajiem un mīļajiem!

-i.

24.

es mīlu
rudeni - par fantastisko mākslinieciskumu un lapu gleznām
ziemu - par baltumu, vēsumu [negribu teikt - aukstumu. tas tā pārāk vēsi..] un siltām sirdīm
pavasari - ah, ko te sīkāk komentēt... :) par mīlošiem pretimnācējiem, plaukstošu ziedu skaistumu, silto sauli, zaļo zāli, putnu dziesmām, utt.
un vasaru - par visu to, kas pavasarī. tikai lielākās devās :)


un šodien bija ģeniāla iespēja izbaudīt pavasari un vasaru rudenī [ziemai vēl par agru :p ] .

ir tik labi paļauties uz Tevi... (:



HUGs to u!

♥

-i.

23.a

vienmēr pēc skaistām Misēm gribas domāt, domāt, domāt, domāt ... tikai žēl, ka tā arī nesanāk nonākt pie kāda konkrēta slēdziena.

ir kaut kā nedaudz dīvaini, ka tagad Misēs varu piedalīties kā vienkāršā tauta nevis pr labā roka, kalpojot ar dziedāšanu & spēlēšanu. dīvaini tāpēc, ka nav jādomā par to, kādas dziesmas dziedāt. esmu tikai es un Viņš.
un tad sākas domāšana par savas dzīves bedrēm ...

dod, Dievs, kaut murgu veidā redzēt atrisinājuma paņēmienus, pareizo ceļu!

un lai jums pūkaini sapņi, mīļie susuriņi!

-i.

23.

vakar bija jauka vai ne tik jauka saruna ar kādu cilvēku, ar kuru manas attiecības ļoti svārstās. jauka tādā ziņā, ka izrunājāmies tā atklāti par ar ticību saistītiem jautājumiem. ne tik jauka - tāpēc, ka šis cilvēks nevis centās sniegt padomus vai ieteikumus, kā rīkoties tālāk, bet gan stūrgalvīgi mala, ka nav vis tā, kā es saku.

un te atklājas tas, kas man nepatīk visvairāk --
nespēju pieņemt un saprast to cilvēku uzskatus, kas saka, ka man taču nekad nevar būt kādas ticības grūtības, neatbildēti jautājumi, neizpratne utt. ziniet, var gan būt. vēl kā var. es taču arī esmu tikai cilvēks, nevis kāds supermens, kas skrien un palīdz citiem, tai skaitā sev arī. tiešām nezinu, vai ir iespējams iebraukt VĒL lielākās auzās...

lai nu kā, jauku pirmo ofic rudens dienu!

-i.

22.

varbūt es ļoti maldos, bet, manuprāt, BIJA tāda gudra doma, ka -
ar zāļu palīdzību iesnas pāriet 7 dienās, bez zālēm - nedēļas laikā.

nu tad es nesaprotu, ko šamās pie manis atradušas un neiet prom nu jau desmito dienu..

lai nu kā -
esiet optimisti, gaidām saulīti un priecājamies par dzīvi! (:

-i.

21.

jauka diena.
tiešām.
par spīti tam, ka lija lietus.

lai jums pūkaini, saulaini un silti sapnīši!
gaidīsim atvasaru, kas šonedēļ tiek prognozēta :)

buč -
-i.

par visu un neko.

nu tad tā. beidzot ir atradies kāds mirklis laika, lai te uzskricelētu kaut ko priekš sevis un tā nopietni - nevienam.
esmu ērti iekārtojusies uz dīvāna ar datoriņu klēpī [kas ir arī siltuma avots], uz rakstāmgalda stāv Zviedrijas karaļnama bilde, kurā, proootams, ir redzams mans skaistais princis :p [par to paldies Dainai, kas atveda bildi un domu, ka tas princis tiks man :D

un te nu viņš ir visā savā skaistumā (h)

bet ja atgriežamies uz nopietnās nots, tad šis laiks manā dzīvē ir bijis pilns ir dažādiem notikumiem, cilvēkiem, tikšanās brīžiem, smieklu šalkām, asaru jūrām, utt, utjp. TAČU esmu bezgala pateicīga visiem un visam arī par asarām, jo bez tām dzīve taču nebūtu dzīve, vai ne ;)

tātad, kas gan ar mani ir noticis šajā visnotaļ garajā laikposmā?
*) jā, nu pirmkārt, esmu ļoooti labi nolikusi valsts eksāmenus, kas ir visiem 12.klases beidzējiem. ko tu tagad tur vairs cilāt rezultātu burtiņus, tam tāpat nav nekādas nozīmes :p
*) pateicoties labajiem burtiņiem, esmu tikusi arī augstskolā + budžetā, kas mūsdienās tiešām ir milzīga nepieciešamība, kā arī liels atspēriena solis uz priekšu, kas zināmā mērā palīdzēs pabeigt - manā gadījumā - LU PPMF Latviešu valodas un literatūras skolotāja profesijas apgūšanu :) redz kā ir, te vēlreiz pierādās vecais, labais latviešu teiciens - nekad nesaki nekad! tieši tā es visu šo laiku, liekot roku uz sirds, teicu, bet Dievs tomēr zina labāk, kas kuram ir nolemts un ierakstīts Lielajā dzīves grāmatā :)
*) jūlija sākumā devos fantastiskā braucienā pa Lietuvu. burvīga kompānija, jauks noskaņojums 2 dienu garumā, kas, diemžēl, beidzās ar sliktām ziņām [Latvijā mūsu ceļojuma otrās dienas laikā plosījās trakā vētra]. braucot mājās, saņēmu ziņu no kāda drauga - man lauku vairs nav. burtiski viss noslaucīts. sēdēju ar muti vaļā, jo manas vecmammas mājas ir salīdzinoši netālu no Jāņa lauku mājām. taču Dieviņš pasargāja, un nekādu diži traku bojājumu nebija. te gribētos piebilst vien to, ka Dievs savus bērnus sargā. un tie nav vienkārši tukši vārdi. tas reāli darbojas!!! pēc šīs dabas katastrofas, ja tā var teikt, atcerējos sarunu ar Jāni par ticības lietām. viņš ieminējās, ka nav pat kristīts, nemaz nerunājot par sv.Mises uzklausīšanu svētdienās, Sakramentu pieņemšanu utt. un kas ir pats skumjākais - viņš ar to lepojas un ir bezgala pateicīgs saviem vecākiem. saskumu pēc tās sarunas, bet joprojām ceru, ka ar laiku Dievs parādīs viņam pareizo ceļu, kā arī viņš pats nepaliks kurls pret šo vēsti.

tradicionālā bilde, kas droši vien ir katram, kas jeb kad bijis Lietuvā.

*) augustā biju Aglonā. tas ir vēl loģiskāk, kā Krusta kalna bilde no Lietuvas :p tikai jāatzīst, ka šoreiz mana būšana Aglonā bija pavisam, pavisam savādāka kā iepriekšējos gadus. pirmo reizi mūžā stāvēju saulē un dziedāju! sākumā likās, ka svētki būs sabojāji, sajūtas ne tādas, kādas vajadzētu, BET es tiešām ļoti, ļoti priecājos, ka Ieva uzaicināja dziedāt un es acumirklī piekritu :) tas ir savādāk, varētu teikt, ka pat savādi, bet sajūta, ka tu to dari Dievmātei par godu un cilvēkiem par prieku - ahh, nu ko vēl vairāk vajag? :) protams, bija arī skumjā puse - nesatiku tos cilvēkus, kurus noteikti gribēju satikt, bet ja jau Dievs tā bija lēmis, ko es tur tur varu darīt.. :)


lielos [tiešām lielos] vilcienos tas viss ir bijis lielākie notikumi. pašlaik esmu 100% studente, mācos mācīties un citus mācīt :) būs grūti, bet man tiešām ļoti patīk :))
mana latv.val un literatūras skolotāja teica, ka esmu traka, Digna, savukārt, teica, ka esmu dumja, bet abām prieks, ka man patīk. un tas, man šķiet, ir visforšākais - sajust atbalstu no apkārtējiem un tuvajiem cilvēkiem. tad ir pašai sajūta, ka toč esmu savā vietā, arī vēlme mācīties un nepadoties :)

veiksmīgu visiem šo nedēļu!
mīlestībā -

-i.

sens tik sens

jāāā, manāmi ilgi te nekas nav rakstīts... pašai pat brīnums.

šovakar neko jaunu arī nesagaidīsiet, ha hā :p
iesāku skatīties filmu Julie & Julia , jauka. rīt pabeigšu, un, cerams, rīta pusē te beidzot taps kāds svaigs un pagarāks ieraksts. neesmu taču neko rakstījusi par vasaru, dzīvesvietas maiņu brīvprātīgā piespiedu kārtā, kā arī skolas gaitām.
bet par to visu vēlāk. sīki un smalki, cik jau nu tas būs iespējams ;)

saldu miegu, mīļie!

-i.

nothing

tik tukši es neesmu jutusies sen. ļoti, ļoti sen.
dzīvesprieks un dzīvotprieks ir noslīdējis kkur zem nulles.

"paldies" visiem tiem, kam bija mērķis padarīt mani tukšu, bez sirds, bez jūtām, bez smaida.

Ps. 50

šodien, Pelnu trešdienā, kas ir Lielā gavēņa sākums, gribu jūs aicināt uz nelielām pārdomām, kuru autors ir Tomass Mērtons.

Atmiņas par manu mazo brālīti mani pilda ar mokošiem sirdsapziņas pārmetumiem: par spīti manai augstprātībai un cietajai sirdij viņš bija tik pazemīgs un sirsnīgs.
Mēs ar draugiem būvējām zaru būdas un ar lielu stingrību tās sargājām no saviem mazajiem brāļiem. Viņi centās tuvoties vai kaut tikai iztālēm tās vērot, bet mēs viņus dzinām prom, sviezdami ar akmeņiem.
Tagad atceroties šo bērnības laiku, lūk, kā es redzu savu mazo brāli: viens lauka vidū, kādus simts metrus no koka pudura, kurā sabūvētas mūsu būdas, stāv šis mazais zēns. Samulsis, pilnīgi nekustīgs, vien rokas šūpinādams, viņš aktās uz mums, neuzdrošinādamies tuvoties akmeņu dēļ, aizvainots un bēdīgs, acis pilnas pazemojuma un sāpju.
Un tomēr viņš nekustas. Mēs saucam, lai tas iet prom, pazūd, dodas mājās un metam akmeņus viņa virzienā: viņš neiet. Mēs pavēlam iet spēlēties citur: viņš nekustas. Mazais zēns stāv turpat, nav ne asaru, ne šņukstu, bet bērns ir nelaimīgs, apvainots un neizsakāmi bēdīgs...
Viņu apbur tas, ko mēs darām, un milzīgā vēlēšanās būt kopā, spēlēties ar mums to tur kā piekaltu šai vietai. Instinkts liek palikt kopā ar vecāko brāli, atdarināt to, un bērns nesaprot, kāpēc šī sirsnīgā vajadzība tiek tik netaisni un brutāli atraidīta.

Šī briesmīgā situācija ir grēka modelis: mēs kategoriski un aiz brīvas gribas atstumjam nesavtīgu mīlestību. Vienkārši tāpēc, ka to nevēlamies, tāpēc, ka neļaujam sevi mīlēt.


gavēņa laikā ir svarīgi nožēlot, lūgt piedošanu, saņemt piedošanu, vairāk domāt par citiem. lai kaut 40 dienas lielais `ES` paliek malā.
neaizmirsīsim nest mazu upurīti, atsakoties no kaut kā. lai arī tas būtu kas niecīgs - 40 dienas neiet internetā, neēst saldumus utt. katrs mazais solītis ved mūs tuvāk Dievam. atcerēsimies to!

svētīgu gavēņa laiku! +



-i.

priecājies un līksmo!

sen te nekas nav rakstīts, izrādās.. varbūt pat labi, negribējās apgrūtināt jūs ar savām problēmām un likstām ;)
tagad vairāk vai mazāk esmu nostājusies atpakaļ uz savas dzīves taciņas :)

vispār, šodien gribēju pateikt to, ko Raksti mums šodien visiem saka -
`Priecājieties un līksmojiet, jo alga jums Debesīs ir liela!`

un īpašs sveiciens tiem, kuri neatzīmē šo dienu ar sirsniņām, bučām, mīlestību, tiri piri. nav jau tā, ka man tas nepatīk, nē. neesmu pret mīlestību. vnk kkā mazliet nepatīk, ka īpaši to izrādam tikai vienu dienu gadā. katru dienu rādi, ka tu kādu mīli! :)

un man dažreiz gribas būt šeit. feina vieta, vai ne? (:

-i.

&

ir super sajūta, kad izrunājies no sirds. vismaz neesi vairs viens kā pirksts, kas nezin ko iesākt. tādas mēs vairākas te esam.
man ir cerība, ka Dievs visu sakārtos. pašu spēkiem mēs nevaram neko, jo patiesību te nesaprot/negrib saprast.

novēlu Tev saprast, cik daudz dod draugi/draugs.

-i.

konkrēti

nāc manā vietā, ja vēlies.
taču es ne mirkli nenožēloju to, ko izdarīju.

un vari teikt, ka esmu egoiste. apnicis sāpināt tikai sevi ar kkādiem tizliem pārmetumiem nepelnīti. saņem patiesību, lai pasāp tev. varbūt sāksi saprast, ka tu dari nepareizi.

-i.

lai paliek tā

šodien gribas uzrakstīt ko bezgala jauku. varbūt ne priekš jums, bet tieši vērstu uz sevi.
nav egoistiski, nav arī savtīgi. vnk kkā sāk riebt mana pārāk labā sirds dažreiz. atteikt neprotu, sāpināt [ja ir pelnījis/-usi] neprotu, ilgi dusmoties neprotu. jā, no vienas puses labi - esmu atvērta jebkurā diennakts laikā, sniedzu palīdzīgu roku, ja lūdz un pat tad, ja arī nelūdz.
taču tajā pašā laikā piemirstu sevi. jā jā, protams, labi! vismaz egoisms neaug! bet par to es priecātos tad, ja man gan fiziski, gan garīgi viss būtu super duper un vēl labāk. fiziski - ok, tur my own problem. ja čakarēju veselību ar pārlieku lielu stresu dažreiz pat ne par ko īpašu, mana darīšana. ko tu glupam padarīsi, kā saka. toties garīgo pusi vajadzētu sakārtot. domās gan jau cenšos un mēģinu kopš decembra, ja nemaldos, bet tā arī vēl neesmu saņēmusies. ir vēl 100+ iemeslu, kāpēc nav iespējams atvērties kādam par visiem 100% , ne vairākiem un pa fragmentiem.
un to visu ietekmē tas, ka neprotu ilgtermiņā dusmoties. nokaitina līdz pēdējam, ieva dusmīga, taču pēc dienas/divām atliek saņemt negaidītu un mīļu sms, kas uz brīdi pat liek sēdēt ar muti vaļā, un viss tiek aizmirsts. tādi ir tie cilvēki - ekselenti pielāgojas situācijai, liekot n-tās maskas, kas ražotas pēc pasūtījuma un pašreizējām emocijām. taču vairāk vēl par to visu iepriekšējo nevaru ciest liekulību. pat nezinu, kas ir vēl riebīgāk priekš manis.

bezgala ļoti gribu izrunāties. no sirds. bet laikam jau nav piedzimis tāds cilvēks, kas spētu mani saprast līdz galam. nē, kaut gan ir - rēzeknē. manas mīļās māsas jeb mani eņģeļi. tur tiešām par sapratnes un mīlestības trūkumu nevar sūdzēties! aptekalē un aprūpē no visām pusēm, ir saprotošas, mīļas, vienmēr atvērtas un gatavas palīdzēt. [ieva plāno, kad varētu aizbraukt ciemos ar nolūku uzlabot jeb atjaunot savu garīgo stāvokli]

es mīlu dzīvi.
nav jādomā, ja man ir šādi samērā gari ieraksti, tad esmu zaudējusi prieku dzīvot.
manī mīt cerība, ka kādreiz , kaut pēc 50 vai 150 gadiem, viss būs nostājies savās vietās, viss būs labi, visi būs saņēmuši pēc nopelniem.

un vēl -
zelta doma šodienai, rītdienai un visam gadam:

"Tev ne no kā nav jābīstas.
Gluži pretēji, uzskati sevi par ļoti laimīgu, ka esi novērtēta par cienīgu ņemt līdzdalību Cilvēka - Dieva ciešanās.
Tas nenozīmē, ka Kungs tevi būtu pametis vai sodītu; gluži pretēji, Viņš tev apliecina mīlestību, lielu mīlestību. Tev jāpateicas Dievam un jāpiekrīt dzert no Ģetzemanes biķera."
t.Pio

lai tev viss izdodas!
-i.

un vēl vairāk colder

no rīta bija -28 . skolā nebiju, par ko prieks, jo piešķīru sev brīvdienu :)

bet dienas atklājums gan kkā ne pārāk -
sapratu, ka cilvēki nemainās. vismaz tik ātri, cik es biju gaidījusi un kā man mālēja acis.

tik ļoti gribas, lai viss būtu rožaini. bez problēmām. bet dzīvē tā nenotiek.
un par to man ir liels diemžēl.

-i.

p.s. un šovakar nekādu banālo `lai veicas!` , `visu labu!` , `jauku vakaru!` utml.

colder

šodienas atskaite:
* piecēlos 9os
* nolūdzu Rožukroni, kopā ar šefu un LR
* izpildīju matemātiku, latv.val, angļu val un vēsturi
* nolūdzu Žēlsirdības kronīti, kopā ar mīļajām eņģeļ`māsām un LR
* skatījos daiļslidošanu [inlove vnk!!]
* un paspēju saaukstēties. [da saaukstējos sen noteikti, vnk šodien tik jūtu sekas :/ ]

un kāda bija Tava sestdiena, m? : )

p.s. do u want a cup of hot tea, my dear?

-i.

tā lūk man iet.

ir piektdiena.
nē, diena vairs nē, bet jau vakars.

šodien mani pārsteidza. re, kas:
* garlaicīgais stundu saraksts [kādi 90% stundu - guļamās vai vnk atsēžamās. un es neredzu jēgu tādai dienai.]
* sms. varbūt pat gaidīta, jo rakstīju pirmā ar konkrētu jautājumu. atbilde tikpat konkrēta. bet nākamās.. apstulbu. un tad sapratu, ka es neprotu dusmoties ilgtermiņā. lai kā mani nokaitina kāds cilvēks, pietiek ar vienu mīļu sms no viņa, un es visu esmu aizmirsusi. labi/slikti? who knows..
* aukstums. pieņemas spēkā šamais. ja tiešām pirmdien būs solītie -29 vai pat trakāk, sēdēšu mājās ar siltu tējas krūzi rokās un baltām vilnas zeķes kājās. [nostalgia, ne? :) ]
* te nu nekāds pārsteigums nav, bet kārtējo reizi saprotu, cik liela nozīme ir lūgšanai. kā jau Kristus ir teicis: `Kur vairāki ir pulcējušies Manā Vārdā lūgties, tur Es esmu viņu vidū.` [neprecīza vārdu kārtība, bet šajā gadījumā doma svarīgākā.]
* un te nu gan pārsteigums - TU. jā jā, katru dienu es saprotu, cik ļoti Tu man nozīmē. Tu to droši vien pat nenojaut, bet es dzīvoju ar sajūtu, ka esmu kādam vajadzīga :)

ko es no tā visa varu teikt?
zini, domā pats, ko mans teiktais Tev dod. jo man svarīgi ir paslēpties no apkārtējās pasaules. again - vai tas ir labi/slikti, nezinu. bet zinu, ka man ir vieglāk šeit, un viss realitātē notiekošais ir pārlieku sāpīgs man. tā lūk.

hug u
un nesalstiet. jauku nedēļas nogali!

-i.

janvāris numur 19

laiks skrien vēja spārniem. mēs - laikam līdz.
saņēmu paraugu CV rakstīšanai, būs jāķeras klāt, ja gribu dabūt stipendiju. augstskolas izvēle laikam jau ir notikusi, ja vien līdz jūnijam nelikvidēs manas izvēlētās fakultātes, lol.

viena problēma atrisinās - vietā nāk cita. un tā bezgalīgi.
mājās joprojām kā kādā klauzūras klosterī. nē nu, es jau varētu vainot sevi pie tā, ka ar mani nerunā, bet - goda vārds!- šoreiz neredzu iemeslu sevis šaustīšanai.

paldies blogger.com par iespēju gari un plaši izteikties!
sirsnīgu janvāri!

-i.


p.s. un man tomēr gribas vienu dienu vai kaut dažas stundas piedzīvot pievienoto bildi.

par šodienu.

nez, kkā pēdējā laikā sanācis gandrīz vai katru dienu ko rakstīt. tā ir - ilgi viss ir turēts iekšā, kādreiz jau nāk ārā viss, kas sakrājies.
[teikums bez loģikas.]

sēžu ar termometru padusē, jūtos sasodīti slikti. jau naktī mocījos no sāpēm, šorīt arī, tgd ar` vēl labi nav. bet nu nav nekāds brīnums, ka es kārtējo reizi slima, hahaa.

visu dienu sēdēju klusumā, ja neskaita LR radīto fonu. nolūdzu Rožukroni, Žēlsirdības kronīti arī, palasīju Rakstus un lielāko dienas daļu nogulēju. ja runājam par klusumu, tad arī tagad, kad māja pilna cilvēku, nekas diži nav mainījies. kkur fonā mazais brālis bļaustās, man pie auss LR un dziesma `Tā ir jānotiek`. kkāds klusēšanas solījums laikam, trakāk pat kā klosterī, goda vārds!

vispār pēc šodienas saprotu, cik ļoti gribu cilvēkos un cik ļoti svarīgs ir klusums. proootams, var visādas dumības sadomāt, bet, neskatoties uz sāpēm, šo to sev derīgu arī sapratu.

ah jā, izlasīju vēl Miera Karalienes atbalsis janvāra numuru. tur daaaaudz pamācoša, ceru, ka palīdzēs saprast, kā dzīvot tālāk. jātiek ārā no tās bedres pašas spēkiem acīmredzot, mans dižais palīgs izčibēja.

nu re, temp ir stabili 37.0 , sūdīgi jūtos.
lai jums jauks vakars! un paldies tiem, kas šitos murgus lasa.

-i.

17.

ārkārtīgi grūti ir tad, ja apkārtējie cilvēki nerunā. neprasiet, kāpēc. a tā vienkārši.
un tu sēdi kā pēdējais muļķis, meklēdams kādu atbildi uz visiem jautājumiem.

bet vismaz rīts sākās skaisti. apsveicām mīļo, jauko dekānu. viņš joprojām ir tikpat sirsnīgs savā vienkāršībā, mīl jauniešus un Dievu. vai nav skaisti? :) tiesa, tagad man ir bail par viņa nestabilo veselības stāvokli, tāpēc lūdziet par viņu, lūdzu. 81 viņam tomēr, bet garā un dvēselē viņam ir tik daudz iecerēts un vēl paveicams. ticu, ka Dievs palīdzēs savam kalpam.

vēl viens mans prieks šodien par siltāku laiku. nav vairs tik skaista ziema diemžēl, bet toties var netuntuļoties kā sīpols un nevari pakustēt :p bet nu, tas siltums ilgi nebūs, sola līdz pat -30

veiksmīgas jums šīs dienas, svētīgi!

-i.

ar gaišu skatu nākotnē [vai tiešām?!]

16.janvāris. it kā nekas īpašs, bet taipat laikā ir. manam šefam šodien dzimšanas diena, bet sveikšu rīt. jau kurā diena augstskolas meklējumos. jau teicu ģimenei, ka smagākā izvēle manā mūžā [nu līdz šim noteikti].

un jā, noteikti apgalvojums par to, ka visas problēmas nāk reizē, toč ir pareizs. ja ir garīgi slikti, tad pēc laika būs arī fiziskais klāt. nu, šis arī laikam nav izņēmums.
pusgadu ne dzīvot, bet eksistēt.
meklēt atbildes, bet neatrast.
domāt, bet neizdomāt.

bet + ir. es trenēju pacietību un pazemību, ar kurām man ir extra lielas problēmas. bet jācer, ka dzīve pārmācīs.
drūms laiks šodien. jā, balts, sniega daudz, sarma arī vēl nedaudz ir, bet saulīti neredz.

ak jā, un ar citu domāšanu klausos Instrumenti - Zemeslodes. pareizi saka, ka jābūt pareizam noskaņojumam, lai varētu saprast. šodien man ir, kādu laiku atpakaļ jau bija. un patīk man tā dziesma.

skaistu jums šo dienu, baudiet ziemas labumus un priekus, kamēr vēl nav atkusnis sācies un sniegpulkstenītes nebāž savas mazās galviņas ārā!!

-i.

13tajā.

aizmirst - tas nav risinājums.
atkal un atkal saprotu, ka viss, kas nomāc vai sāpina, ir kādam jāuztic. atstāt tikai savos sirds mūros nedrīkst. ja tēlosi stipro, kas dajebko var pieveikt - tā neies. vieni mēs nevaram neko!

un vēl ir ļoti svarīgi dzīvot ar neaizvērtu sirdi. taču tas nebūt nenozīmē to, ka viss sliktais, kas tēmēts tev virsū, jāuzņem kā saprotams, nē. sirdi vaļā turi tad, ka jādara ko labu. turi tad, kad tev tuvs cilvēks grib tev palīdzēt.

bet nelaid nevienu pārāk tuvu. tas var būt pārlieku sāpīgi.

-i.

īsumā.

jau kuro dienu sajūta, ka dzīvoju nez cik dzīves, bet tik ne savu.

tāpēc jums vēlu vispirms dzīvot sev, ne citiem!

un šo veltu jums --
http://www.youtube.com/watch?v=NnpL6LQxJFM