vienmēr pēc skaistām Misēm gribas domāt, domāt, domāt, domāt ... tikai žēl, ka tā arī nesanāk nonākt pie kāda konkrēta slēdziena.
ir kaut kā nedaudz dīvaini, ka tagad Misēs varu piedalīties kā vienkāršā tauta nevis pr labā roka, kalpojot ar dziedāšanu & spēlēšanu. dīvaini tāpēc, ka nav jādomā par to, kādas dziesmas dziedāt. esmu tikai es un Viņš.
un tad sākas domāšana par savas dzīves bedrēm ...
dod, Dievs, kaut murgu veidā redzēt atrisinājuma paņēmienus, pareizo ceļu!
un lai jums pūkaini sapņi, mīļie susuriņi!
-i.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru