vakar bija jauka vai ne tik jauka saruna ar kādu cilvēku, ar kuru manas attiecības ļoti svārstās. jauka tādā ziņā, ka izrunājāmies tā atklāti par ar ticību saistītiem jautājumiem. ne tik jauka - tāpēc, ka šis cilvēks nevis centās sniegt padomus vai ieteikumus, kā rīkoties tālāk, bet gan stūrgalvīgi mala, ka nav vis tā, kā es saku.
un te atklājas tas, kas man nepatīk visvairāk --
nespēju pieņemt un saprast to cilvēku uzskatus, kas saka, ka man taču nekad nevar būt kādas ticības grūtības, neatbildēti jautājumi, neizpratne utt. ziniet, var gan būt. vēl kā var. es taču arī esmu tikai cilvēks, nevis kāds supermens, kas skrien un palīdz citiem, tai skaitā sev arī. tiešām nezinu, vai ir iespējams iebraukt VĒL lielākās auzās...
lai nu kā, jauku pirmo ofic rudens dienu!
-i.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru