esmu ērti iekārtojusies uz dīvāna ar datoriņu klēpī [kas ir arī siltuma avots], uz rakstāmgalda stāv Zviedrijas karaļnama bilde, kurā, proootams, ir redzams mans skaistais princis :p [par to paldies Dainai, kas atveda bildi un domu, ka tas princis tiks man :D
un te nu viņš ir visā savā skaistumā (h)bet ja atgriežamies uz nopietnās nots, tad šis laiks manā dzīvē ir bijis pilns ir dažādiem notikumiem, cilvēkiem, tikšanās brīžiem, smieklu šalkām, asaru jūrām, utt, utjp. TAČU esmu bezgala pateicīga visiem un visam arī par asarām, jo bez tām dzīve taču nebūtu dzīve, vai ne ;)
tātad, kas gan ar mani ir noticis šajā visnotaļ garajā laikposmā?
*) jā, nu pirmkārt, esmu ļoooti labi nolikusi valsts eksāmenus, kas ir visiem 12.klases beidzējiem. ko tu tagad tur vairs cilāt rezultātu burtiņus, tam tāpat nav nekādas nozīmes :p
*) pateicoties labajiem burtiņiem, esmu tikusi arī augstskolā + budžetā, kas mūsdienās tiešām ir milzīga nepieciešamība, kā arī liels atspēriena solis uz priekšu, kas zināmā mērā palīdzēs pabeigt - manā gadījumā - LU PPMF Latviešu valodas un literatūras skolotāja profesijas apgūšanu :) redz kā ir, te vēlreiz pierādās vecais, labais latviešu teiciens - nekad nesaki nekad! tieši tā es visu šo laiku, liekot roku uz sirds, teicu, bet Dievs tomēr zina labāk, kas kuram ir nolemts un ierakstīts Lielajā dzīves grāmatā :)
*) jūlija sākumā devos fantastiskā braucienā pa Lietuvu. burvīga kompānija, jauks noskaņojums 2 dienu garumā, kas, diemžēl, beidzās ar sliktām ziņām [Latvijā mūsu ceļojuma otrās dienas laikā plosījās trakā vētra]. braucot mājās, saņēmu ziņu no kāda drauga - man lauku vairs nav. burtiski viss noslaucīts. sēdēju ar muti vaļā, jo manas vecmammas mājas ir salīdzinoši netālu no Jāņa lauku mājām. taču Dieviņš pasargāja, un nekādu diži traku bojājumu nebija. te gribētos piebilst vien to, ka Dievs savus bērnus sargā. un tie nav vienkārši tukši vārdi. tas reāli darbojas!!! pēc šīs dabas katastrofas, ja tā var teikt, atcerējos sarunu ar Jāni par ticības lietām. viņš ieminējās, ka nav pat kristīts, nemaz nerunājot par sv.Mises uzklausīšanu svētdienās, Sakramentu pieņemšanu utt. un kas ir pats skumjākais - viņš ar to lepojas un ir bezgala pateicīgs saviem vecākiem. saskumu pēc tās sarunas, bet joprojām ceru, ka ar laiku Dievs parādīs viņam pareizo ceļu, kā arī viņš pats nepaliks kurls pret šo vēsti.
tradicionālā bilde, kas droši vien ir katram, kas jeb kad bijis Lietuvā.
tātad, kas gan ar mani ir noticis šajā visnotaļ garajā laikposmā?
*) jā, nu pirmkārt, esmu ļoooti labi nolikusi valsts eksāmenus, kas ir visiem 12.klases beidzējiem. ko tu tagad tur vairs cilāt rezultātu burtiņus, tam tāpat nav nekādas nozīmes :p
*) pateicoties labajiem burtiņiem, esmu tikusi arī augstskolā + budžetā, kas mūsdienās tiešām ir milzīga nepieciešamība, kā arī liels atspēriena solis uz priekšu, kas zināmā mērā palīdzēs pabeigt - manā gadījumā - LU PPMF Latviešu valodas un literatūras skolotāja profesijas apgūšanu :) redz kā ir, te vēlreiz pierādās vecais, labais latviešu teiciens - nekad nesaki nekad! tieši tā es visu šo laiku, liekot roku uz sirds, teicu, bet Dievs tomēr zina labāk, kas kuram ir nolemts un ierakstīts Lielajā dzīves grāmatā :)
*) jūlija sākumā devos fantastiskā braucienā pa Lietuvu. burvīga kompānija, jauks noskaņojums 2 dienu garumā, kas, diemžēl, beidzās ar sliktām ziņām [Latvijā mūsu ceļojuma otrās dienas laikā plosījās trakā vētra]. braucot mājās, saņēmu ziņu no kāda drauga - man lauku vairs nav. burtiski viss noslaucīts. sēdēju ar muti vaļā, jo manas vecmammas mājas ir salīdzinoši netālu no Jāņa lauku mājām. taču Dieviņš pasargāja, un nekādu diži traku bojājumu nebija. te gribētos piebilst vien to, ka Dievs savus bērnus sargā. un tie nav vienkārši tukši vārdi. tas reāli darbojas!!! pēc šīs dabas katastrofas, ja tā var teikt, atcerējos sarunu ar Jāni par ticības lietām. viņš ieminējās, ka nav pat kristīts, nemaz nerunājot par sv.Mises uzklausīšanu svētdienās, Sakramentu pieņemšanu utt. un kas ir pats skumjākais - viņš ar to lepojas un ir bezgala pateicīgs saviem vecākiem. saskumu pēc tās sarunas, bet joprojām ceru, ka ar laiku Dievs parādīs viņam pareizo ceļu, kā arī viņš pats nepaliks kurls pret šo vēsti.
tradicionālā bilde, kas droši vien ir katram, kas jeb kad bijis Lietuvā.*) augustā biju Aglonā. tas ir vēl loģiskāk, kā Krusta kalna bilde no Lietuvas :p tikai jāatzīst, ka šoreiz mana būšana Aglonā bija pavisam, pavisam savādāka kā iepriekšējos gadus. pirmo reizi mūžā stāvēju saulē un dziedāju! sākumā likās, ka svētki būs sabojāji, sajūtas ne tādas, kādas vajadzētu, BET es tiešām ļoti, ļoti priecājos, ka Ieva uzaicināja dziedāt un es acumirklī piekritu :) tas ir savādāk, varētu teikt, ka pat savādi, bet sajūta, ka tu to dari Dievmātei par godu un cilvēkiem par prieku - ahh, nu ko vēl vairāk vajag? :) protams, bija arī skumjā puse - nesatiku tos cilvēkus, kurus noteikti gribēju satikt, bet ja jau Dievs tā bija lēmis, ko es tur tur varu darīt.. :)
lielos [tiešām lielos] vilcienos tas viss ir bijis lielākie notikumi. pašlaik esmu 100% studente, mācos mācīties un citus mācīt :) būs grūti, bet man tiešām ļoti patīk :))
mana latv.val un literatūras skolotāja teica, ka esmu traka, Digna, savukārt, teica, ka esmu dumja, bet abām prieks, ka man patīk. un tas, man šķiet, ir visforšākais - sajust atbalstu no apkārtējiem un tuvajiem cilvēkiem. tad ir pašai sajūta, ka toč esmu savā vietā, arī vēlme mācīties un nepadoties :)
veiksmīgu visiem šo nedēļu!
mīlestībā -
-i.
lielos [tiešām lielos] vilcienos tas viss ir bijis lielākie notikumi. pašlaik esmu 100% studente, mācos mācīties un citus mācīt :) būs grūti, bet man tiešām ļoti patīk :))
mana latv.val un literatūras skolotāja teica, ka esmu traka, Digna, savukārt, teica, ka esmu dumja, bet abām prieks, ka man patīk. un tas, man šķiet, ir visforšākais - sajust atbalstu no apkārtējiem un tuvajiem cilvēkiem. tad ir pašai sajūta, ka toč esmu savā vietā, arī vēlme mācīties un nepadoties :)
veiksmīgu visiem šo nedēļu!
mīlestībā -
-i.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru