pašlaik man topā ir nedaudz sērīgas, gaudulīgas dziesmas. tas droši vien tāpēc, ka ārā ir rudens. laiks, kad cilvēki velk no skapjiem ārā cimdus, cepures, biezākas šalles un mēteļus. un sasilta viens otru ar siltiem apskāvieniem :)
un vēl kkā dīvaini sanāk, ka arī mācībām nepieciešamā literatūra pašlaik ir uz tādas vienas lielas sērīgas nots. un es to neizdomāju, tā tiešām ir - otrā grāmata, kuru lasu, ir ar skumju sižetu.
bet šis blogs ne par to.
vispār šis laiks man ir kkāds ļoti jocīgs. laikam jau tāpēc, ka pārmaiņas dabā. līdz ar to arī manī kkas mainās, tikai žēl, ka es pati nesaprotu, KAS un KĀ būs pēc tam. tas nedaudz uztrauc, bet es zinu, ka ar savu lielisko un vislabāko draugu palīdzību viss būs labi. [savādāk jau nemaz nevar būt.]
un vēl mani mierina doma, ka ir vajadzīgas visādas bedres un grūtības, lai vēlāk saprastu, cik ļoti tu esi mīlēts un lutināts. tā kā man to teica man ļoti tuvs un dārgs cilvēks, es pilnīgi paļaujos un zinu, ka tā noteikti ir. un jā, vēl māsa teica, ka mēs katrs esam aicināti būt par eņģeļiem. tāpēc pacenties katru dienu iepriecināt kādu skumīgu sirsniņu. tas tiešām dod daudz. ļoti! :)
ai, aizpļāpājos.
vispār šis blogs bija domāts kā atskaite par pēdējām [pati nezinu, cik tieši] dienām, bet nu sanāca tā, kā sanāca (blush)
vienīgais, ko varu teikt - man tiešām, tiešām ir paši paši labākie un foršākie draugi pasaulē!! :)
priecīgi jums un baudiet rudeni!
-i.
p.s. žēl, ka fotoaparāts palika mājās. varētu jūs [vai arī tikai sevi, kas vienīgā lasa šitos murgus, haha] iepriecināt. nu bet neko darīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru