ir piektdiena.nē, diena vairs nē, bet jau vakars.
šodien mani pārsteidza. re, kas:
* garlaicīgais stundu saraksts [kādi 90% stundu - guļamās vai vnk atsēžamās. un es neredzu jēgu tādai dienai.]
* sms. varbūt pat gaidīta, jo rakstīju pirmā ar konkrētu jautājumu. atbilde tikpat konkrēta. bet nākamās.. apstulbu. un tad sapratu, ka es neprotu dusmoties ilgtermiņā. lai kā mani nokaitina kāds cilvēks, pietiek ar vienu mīļu sms no viņa, un es visu esmu aizmirsusi. labi/slikti? who knows..
* aukstums. pieņemas spēkā šamais. ja tiešām pirmdien būs solītie -29 vai pat trakāk, sēdēšu mājās ar siltu tējas krūzi rokās un baltām vilnas zeķes kājās. [nostalgia, ne? :) ]
* te nu nekāds pārsteigums nav, bet kārtējo reizi saprotu, cik liela nozīme ir lūgšanai. kā jau Kristus ir teicis: `Kur vairāki ir pulcējušies Manā Vārdā lūgties, tur Es esmu viņu vidū.` [neprecīza vārdu kārtība, bet šajā gadījumā doma svarīgākā.]
* un te nu gan pārsteigums - TU. jā jā, katru dienu es saprotu, cik ļoti Tu man nozīmē. Tu to droši vien pat nenojaut, bet es dzīvoju ar sajūtu, ka esmu kādam vajadzīga :)
ko es no tā visa varu teikt?
zini, domā pats, ko mans teiktais Tev dod. jo man svarīgi ir paslēpties no apkārtējās pasaules. again - vai tas ir labi/slikti, nezinu. bet zinu, ka man ir vieglāk šeit, un viss realitātē notiekošais ir pārlieku sāpīgs man. tā lūk.
hug u
un nesalstiet. jauku nedēļas nogali!
-i.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru